Trento (Provincia autonoma di Trento)
 |
Attīstīta elektrometalurģija, mašīnbūve, ķīmiskā, cementa, stikla rūpniecības, kokapstrāde un pārtikas rūpniecība. Netālu no pilsētas uz Adidžes upes un tās pietekām ir uzceltas hidroelektrostacijas (HES). Attīstīta ir arī tūrisma nozare. Trento ir viens no Alpu kalnu kūrortiem. Daudz muzeju.
Sākotnēji mūsdienu Trento vietā atradās gallu apmetne. Senās Romas laikā pilsētas nosaukums bija Tridentum. 4. gadsimtā Trento kļuva par bīskapa apmešanās vietu. 1027. gadā Svētās Romas impērijas imperators Konrāds II Salietis Trento bīskapam piešķīra arī prinča statusu, kas Trento bīskapam bija līdz pat 1803. gadam. No 1524. līdz 1526. gadam Trento notika plaši zemnieku nemieri.
19. gadsimtā Trento atradās Austrijas pakļautībā. 1919. gadā saskaņā ar Senžermēnas līgumu Trento kļuva par daļu no Itālijas.
Ģeogrāfiskā karte - Trento (Provincia autonoma di Trento)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
 |
 |
| Itālijas karogs | |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FR | Franču valoda (French language) |
| IT | Itāļu valoda (Italian language) |
| CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
| CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
| SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
| SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
| DE | Vācu valoda (German language) |
